laikasptāklis pierāda veco labo paradoksu par darbadienām un brīvdienām.
Kategorijas 'mjūzik' arhīvs
pienāks! laiks, kad dzīvošanai nodošos tik pat patiesi, kā šobrīd darbam.
priekšā vel nedaudz interesnata izvēle, ko darīt ar hondu. see what happens.
no jaunā albuma. remasterots.
drusku vel apstākļa:
mindfuck on every corner
joprojām Positivus ietekmē:
šorīt (tehniski gan vakar) reizē ar mani pamodās arī mans entuziasms un vēlme kaut ko sakarīgu darīt ar dzīvi. tad nu apjēdzu kas notiek, nostādu sev galvā visu kā jābūt, saprotu, ka bļ.. tas ir garlaicīgi un ļauju visam, kas azķeras manās matu antenās darīt brīvi tur kas ienāk prātā. kāds man nesen stāstija par dzīvošanu tieši tagad, visu laiku man ir licies, ka to daru vairāk kā vajag. jā ņemot vērā manas atmiņas spējas, viens ir skaidrs – pagātnē es diez vai dzīvoju. nākotni gan pa laikam cenšos ar vienu pirkstu aizskart. jā – es dzīvoju kādu brīdi priekšā šim mirklim. pienāk kāds mirklis, uzreiz meklēju atbildes uz jautājumiem.. kas būs tālāk? ko man darīt ar to visu rīt?. bļ. apjēdzu cik svarīgi ir dzīvot tieši tagad. un patiesi. pofig, ka rīt būs sūdīgi, rītdiena nepaliks uz vietas. jā, galvā iesēdies tāds kā neliels krabis, kas pa brīžiem uzspiež uz pāris nerviem – neļauj iemigt atrofijā. kaļu plānus, ka pofig kā, bet nākošnedēļ kariete dabūs jaunu A4 lapu ar apdrošinātāja štempeli, vel biš vēlāk samainīšu tos nolādētos lodbalstus, pāris bukses un stūres pirkstus, lai var gūt labumu dzīvot tagad, nevis, kad varēšu to atļauties. tas viss nav tikai uz materialām leitām. kad uznāks iedvesma rakstīt epitetos un personifikācijās, gan jau piefiksēšu arī pārējo.
kafija, iedvesma un akustiskā ģitāra šādos toņos.
vislabākās pārdomas ir pārdomas pie auto stūres. pulktens jau gandrīs 3 naktī, pilsēta žāvājas, ipods sajūgts ar mašīnas radio, jo diskos tās dziesmas vienkārši nav. šobrīd liekas, ka pēdējās dienās notikušais ir tik ļoti likumsakarīgs, ka likteņa kārtējo jautājumu neiztulkot būtu aplami muļķīgi. viss. kārtis ir galdā, liktenis domīgs sēž un gaida manu gājienu. šīs pauzes laikā pat saprotu, ka viss lien ārā no rāmjiem pietiekami tālu, ka sajūta, ka uz šīs spēles būtu likta teju vai visa mana vērtību skala, kas sevī ietver uzkrāto pieredzi un cilvēkus, kuri līdz šai pauzei ir tik daudz manā labā darijuši. sēžu ar nesaprotamu izteiksmi, pretī nāk jautājums pēc jautājuma. atbildes ir visam, pat ļoti skaidras, tikai liekamas tajā nelielajā egoisma daļā, ko katram vajadzētu paturēt pie sevis, jo mūsu pasaule nav būvēta tā, lai dzīvotu pēc visaugstākās pilotāžas atklātības. katram ir savs veselīgais ego, kurš pilnīgas brīvības rezultātā nomirtu, tik es vel nesaprotu, kas pa ķēdīti aizietu līdzi, to es arī nepārbaudīšu. šī mīkla man jau nes atbildi uz likteņa jautājumiem, kuru aizsākums jau meklējams iepriekšējā dzīvē (don’t ask, how i know). astroloģija strādā.
brīdī, kad domāju par šī bloga raksta tapšanu biju jau nedaudz puspiemidzis, datorā mirdzēja secīgas bildītes ar skaņu. telpā neviena lieka dvēsele nebija, un telpa likās tik šaura, bet ne nekomfortabla, pat kaķis bija cieši klāt. mirklis, kura laikā prātā ielec mirdzoša un tramīgi mierīga niezīte. un hei – nenoliedzamas patiesības sprādziens, kam būs turpināties vairākas stundas. vel tikai cigarete un tiek sataisīta ala saldam mierpilnam miegam.
šorīt domai par bloga ierakstu pievienojas doma par sountracku un nekas banālāks par Prāta Vētras – Viss ir tieši tā, kā Tu vēlies prātā neskan. Ideālam prasītos Dzelzs Vilka kovers šai dziesmai, taču tas laikam ir pārāk daudz prasīts, esot šādā sapratnes stāvoklī.
huge mess i’ve made. fīlings, ka man būtu saspaidītas kādas nepareizās podziņas un es visu daru aplami, ne tā, kā tam jābūt.
