jānotrauc putekļi.
pēdējās nedēļas gandrīz bez pauzes. starplaiki starp darbiem tiek aizbērti ar dzīvokļa remontu. vel mazdrusciņ un dzīvošu pašā Rīgas centrā.
kas notiek? notiek visādi lauzieni. prātā nāk citāts no the O.C., ko Zach teica Summerai un akšens, kas sekoja pēc tam. tik viss ir apgāzies otrādāk. es pat negribu izskaidrot, kapēc neiekopēju citātu te.
atkal tie kvadrāti. pats gan turpinu nelīst no tiem rāmjiem ārā. skabarga nervā.
šodien kaut kas ir nolūzis. gribu pavasari.
pirms kāda laika biju nenormāli nobriedis nahrenizēt blogu (nu vismaz privatizēt to). taču.. nezinu kā, bet sagribējās atkal rakstīt un tad nu es atkal rakstu :D
vispār esmu piefiksējis, ka rakstu, tad, kad kaut kas uz sirds sakrājies, bet nu tā runā, ka mākslas darbi rodas mokās :D hā, mani raksti un mākslas darbi. tie ir mākslas darbi tikai mana prāta barotnei.
pēdējais laiks ir tik raibs un ne tik krāsains, no kā secinu, ka cilvēki attīstas tikai caur sāpēm. vismaz garīgi noteikti. tad nu varu sev pielīmēt nelielu uzlīmi “mazohists”, jo man patīk, ka man sāp, taču visam ir robežas un tāš robežas jau sāku saskatīt. intuīcija ir arī diez gan attīstīta lieta, jo tā faking strādā, un diez gan nekļūdīgi. laikam tiešām nāk ilgi gaidītais pasaules gals. lēni, negribīgi un mokpilni. a man pat labi dzīvot ar iekšēju kontroli, bet ārēji izpausties pavisam citādi. ir labi, ka iekšā viss ir savos plauktiņos. kaut ārā tā būtu.
katrai kļūdai ir sava dzimšanas diena, kā arī labā puse. savai zinu abas.
pasaulīte ir tik faking maza, ka atbalsis lēkā šurpu turpu un tik viegli neapklust, patiesībā tās nenoslāpēt, jo tās ir ašas. nedaudz noplok to jauda, taču enerģētiski un tīri mehāniski tās nokļūst tur, kur tās nokļūst. tādējādi iedzīvotājiem nākas vien dzīvot loģiski, jo skaņa ir tīri fiziska lieta – to neapmānīt.
par citām pasaulītēm. kamēr viena mājiņa aug plašumā, cita uz tā rēķina raujas ar vien mazāka, līdz ar to tiek spiests gaiss tajā un rodas baigā enerģija un spriedze, kas vienā brīdī var neizbēgami saraut šo māju gabalos un izkaisīt putekļos pa plašo pasauli.
un vispār. pa saulei griežas viss. gluži kā dienas nomaina naktis, naktis – dienas, kā gadi iet pa apli, ripodami uz priekšu. tā arī liekas, ka atmosfēra un aura dara to pašu.
tā pa Kursīšiem dzīvojas.
…jo kāda jēga, ja ierobežotība un fakts, ka agri vai vēlu Tevi apēdīs, tā pat kā citus sugas brāļus, liek justies nomācoši..?
nedēļa prombūtnes
šodien izslēgtie telefoni vārtās pa topu augšgalu :D
